Kāpēc es izvēlējos studēt RTU ķīmiķos.

 

Baiba Auziņa, Ķīmijas tehnoloģija

 

        

Mans ceļš līdz RTU MLĶF Ķīmijas tehnoloģijas studiju programmai bija diezgan līkumots. Vidusskolā labas sekmes bija visās mācībās, izņemot fiziku un peldēšanu. Sirdij tuvāks bija sports un latviešu valoda, tāpēc 11.klasē vēl domāju, ka varētu mācīties par attiecīgo priekšmetu skolotāju. 12.klases sākumā izlēmu, ka labprāt studētu ko saistībā ar ķīmiju, jo mācību stundās bija interesanti, pie tam ķīmija man likās pietiekoši sarežģīta, lai studēšana nebūtu garlaicīga. Pieteicos RSU ķīmijas sagatavošanas kursiem, lai labāk nokārtotu ķīmijas eksāmenu un varētu studēt RSU par farmaceitu. Pavasarī nosliecos par labu „īstajai” ķīmijai, nevis farmācijai, jo, izvēloties ķīmiju, man ir iespējas pēc tam strādāt gan ar bioloģiski aktīvām vielām, gan silikātu, polimēru materiāliem u.c. Tā kā īsti neizpratu atšķirību starp Ķīmiju un Ķīmijas tehnoloģiju, kā prioritāti izvēlējos Ķīmiju, Ķīmijas tehnoloģiju atstājot kā otro izvēli. Dekanāta tante toreiz pārprasīja, vai ķīmiju tiešām vēlos kā pirmo izvēli. Es atbildēju, ka īsti neizprotu atšķirību. Kad viņa paskaidroja, ka tur lielāks konkurss, piekritu, lai samaina prioritāti. Tā arī nonācu pie Ķīmijas tehnoloģijas studiju programmas J

 

Elga Ivdre, Ķīmija

                     

Es izvēlējos studēt ķīmiju, jo jau mācoties vidusskolā man labāk patika eksaktās zinātnes. Ķīmiju studēt ir interesanti tādēļ, ka studijas nesastāv tikai no lekcijām, bet ir arī dažādi praktiskie un laboratorijas darbi, kas studiju procesā arī ir interesantākais. Ķīmija ir daudzpusīga zinātne, tādēļ ķīmiķis var strādāt dažādu nozaru (farmācijas, pārtikas rūpniecība u. c.) uzņēmumos, kā arī nodarboties ar zinātni un pētniecību, tas nozīmē, ka studējot varēšu izvēlēties sev tuvāko un vairāk interesējošo jomu, kurā pēc tam strādāt.

 

 

 

 

 

Santa Strode, Materiālzinātne

      

Jau mācoties vidusskolā zināju, ka studēšu RTU – tas bija mans mērķis, kurp tiekties. Taču izvēlēties studiju programmu šķita ļoti grūti. Sākumā domāju par būvniekiem vai arhitektiem, bet sapratu, ka negribu studēt to, ko vairākums – gribu ko atšķirīgu, mazāk populāru, bet ne mazāk aizraujošu. Tad, pavisam nejauši uzzināju par materiālzinātnes programmu un sāku interesēties aizvien vairāk. Izstādē „Skola” satiku tieši šīs programmas studentus, un parunājusi sapratu, ka tas ir tas, ko vēlos.

Tā kā visapkārt mums viss ir veidots no dažādiem materiāliem, tad tas likās ļoti saistoši, jo ar daudzām lietām, kuras apgūstam studiju procesā varam sastapties ikdienā. Un arī tas, ka neesi speciālists tikai vienā noteiktā, šaurā nozarē, bet spēj orientēties daudzās lietās – gan materiālu ražošanā, gan to apstrādē un pārstrādē, kā arī reciklēšanā un restaurācijā. Arī darba iespējas brīdī, kad sāku studēt bija daudz un interesantas. Šobrīd, kad valstī rūpniecība un ražošana ir mazliet apsīkusi, šķiet, ka darbu grūti atrast, bet tā ir visiem, un es uzskatu, ka pozitīvi ir tas, ka studējot materiālzinātni mans zināšanu loks ir samērā plašs. Ir arī iespējas apgūt un pētīt jaunākos materiālus, arī šobrīd ļoti populāros nanomateriālus, kas vairs nešķiet kaut kas tāls un neaizsniedzams. Un, ja Latvijā paliek par šauru, vienmēr var atrast darba iespējas valstīs, kurās zinātni novērtē augstāk nekā Latvijā.

Kā teicis Paulu Koelju: „Diplomi ir gandrīz visiem manu vecāku draugiem un viņu bērniem. Bet, tas nenozīmē, ka viņi strādā savā profesijā. Gluži otrādi, viņi iestājās un beidza augstskolu tikai tāpēc, ka viņiem tika teikts – universitāte ir svarīga; lai dzīvē tiktu uz augšu, tev jābūt diplomam. Un tā pasaule paliek bez daudziem lieliskiem dārzniekiem, maizes cepējiem, antikvāriem, skulptoriem, rakstniekiem.”

Varbūt tieši tāpēc es izvēlējos studēt materiālzinātni. Lai spētu vieglāk atrast darbu, saistītu ar materiāliem, un kļūtu par lielisku savas profesijas pārstāvi.