RTU zinātniskie raksti

Materiālzinātne un lietišķā ķīmija 19. sējums 2009.g.

SATURS

 

U.Sedmalis

Latvijā jāatjauno sistemātiski  pētījumi par zemes dzīļu resursiem un to izmantošanu tautsaimniecībā

 

A. Šteinerts

Būvizstrādājumu aprites kārtība Latvijā un Eiropā

Rakstā dots ieskats būvizstrādājumu aprites regulējumam Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā, un sagaidāmajām izmaiņām šajā jomā. Būvniecība un būvmateriālu rūpniecība ir būtisks Latvijas un citu valstu tautsaimniecības sektors. Brīvas preču kustības nodrošināšanai būvizstrādājumu apriti ES ir noregulēta ar Būvizstrādājumu direktīvu 89/106/EEK. Latvijā direktīva ieviesta ar Būvniecības likuma diviem pantiem, diviem Ministru kabineta noteikumiem un būvnormatīvu LBN 006-00. Saskaņā ar Direktīvu ir izveidota vienota būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas sistēma. Latvijā šāda sistēma pirmo reizi tika ieviesta 1998.gadā ar Ministru Kabineta 1997. gada 5. augusta noteikumiem Nr.295. Tā bija vienkāršota sistēma, kuras galvenais uzdevums deviņdesmito gadu nogalē bija ieviest elementāru kārtību būvmateriālu apritē.

Ar 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181 tika ieviesta ar Direktīvu pilnībā saskaņota būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas sistēma, tai skaitā saskaņā ar harmonizētiem tehniskiem noteikumiem (harmonizētiem Eiropas standartiem un Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem) apliecināto būvizstrādājumu CE marķēšana. Noteikumos ir izdarīti divi grozījumi, kas precizē aprites procesā iesaistīto pušu pienākumus un tiesības. Rakstā īsumā aprakstīta pašreiz spēkā esošā būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība un būvizstrādājumu apritē iesaistīto pušu – būvizstrādājumu ražotāju un izplatītāju, tirgus uzraudzības, atbilstības novērtēšanas un citu institūciju pienākumi un tiesības.

Lisabonas stratēģijas ietvaros par ES likumdošanas vienkāršošanu un uzlabošanu Eiropas Komisija ir sagatavojusi Būvizstrādājumu regulas projektu, ar kuru tiks nomainīta pašreiz spēkā esošā Būvizstrādājumu direktīva. Pēc dažiem gadiem būvizstrādājumu aprites regulējumā notiks izmaiņas. Rakstā sniegta informācija par būtiskākajām atšķirībām Regulas un Direktīvas prasībās. Paredzam, ka Regula stāsies spēkā nākošās desmitgades sākumā.

 

J. Kļaviņš

Sienu konstrukciju būvmateriālu īpašību ietekme uz mājokļu vērtības 10 kritērijiem

Mājokļa vērtība tiek vērtēta saskaņā ar 10 kritērijiem. Šo kritēriju kvalitatīvo līmeni būtiski ietekmē būvmateriālu īpašības, kuru kopums ir atkarīgs no materiāla struktūras īpatnībām un sevišķi no poru struktūras un izmēriem. Latvijas minerālā izejviela - māli, ļauj izveidot būvkeramikas mūra elementus ar struktūru, kura nodrošina mājoklim optimālo īpašību kompleksu. Būvkeramikas masivitāte apvienojumā ar kapilāro struktūru ļauj efektīvi neitralizēt telpu gaisa temperatūras un mitruma satura svārstības. Būvkeramikas mūra elementi KERATERM, pateicoties kapilaritātei raksturojas ar labu mitruma vadītspēju.  Pateicoties mūra elementa dobtai uzbūvei un keramikas porainajai mikrostruktūrai tiem ir laba siltumizolācijas spēja. Pateicoties būvkeramikas izturībai un masivitātei tā paver iespējas tādiem arhitektūras risinājumiem, kuros lielas dabīgā apgaismojuma platības nepasliktina telpas mikroklimatu un energoekonomijas rādītājus. Būvkeramikas īpašības nodrošina ēku ugunsdrošību, aizsargā tās iemītniekus pret troksni un elektrosmogu. Ēka no būvkeramikas ir veselīga dzīves veida garantija tās iemītniekiem un drošs investīcijas avots tās īpašniekam.

 

J.Biršs, A.Korjakins

Būvniecībā izmantojamo materiālu perspektīvas un prasības.

Balstoties uz jaunākajiem zinātniskās pētniecības rezultātiem un zinātniski pamatotiem atklājumiem, pasaules būvmateriālu industrija nepārtraukti pilnveido savu produkciju un tās ražošanas tehnoloģiju. Būvmateriāli un būviztrādājumi regulāri tiek pakļauta profesionālu valstisku un privātu institūciju kvalitātes pārbaudēm atbilstoši starptautiskiem standartiem. Konceptuāli jauni būvmateriāli, izstrādājumi vai konstrukcijas netiek radītas katru gadu vai arī to skaitliskais daudzums ir relatīvi niecīgs salīdzinājumā ar uzlaboto un modernizēto būvmateriālu klāsta un sortimenta pieaugumu. Šajā darbā apskatīti būvmateriālu modernizācijas procesi, lai konstatētu likumsakarības, kuras agrāk vai vēlāk skars lielāko daļu materiālus. Priekšnoteikumus šīm pārmaiņām diktē objektīvi un subjektīvi faktori. Mūsdienu moderno būvmateriālu raksturīgās iezīmes noteikti ir saistītas ar šo materiālu ekoloģiskumu, energoietilpības un resursu samazināšanu, kā arī ar drošu ekspluatāciju un ilgizturība. Pilnībā jauna ir tendence radīt un ražot būvmateriālus, kuri ir ne tikai ekoloģiski un cilvēka veselībai nekaitīgi, bet arī spēj uzlabot vides īpašības, atbilstoši cilvēka labsajūtas kritērijiem,  kā arī ražot materiālus, kuri spēj zināmā mērā atjaunot savu struktūru vai aktivizēt savas ekspluatācijas īpašības. Rakstā aplūkoti būvmateriāli, kuri sagrupēti atbilstoši vispārzināmai klasifikācijai: dabiskie akmens materiāli un izstrādājumi, saistvielas, mākslīgie akmens materiāli, kokmateriāli, metāli, polimērmateriāli, akustiskie materiāli un apdares materiāli. Tāpat iztirzātas galvenās vadlīnijas, kuras iezīmējas dotajā periodā atsevišķu būvmateriālu un būvizstrādājumu grupu kopējā attīstībā, progresā, vai arī atsevišķos gadījumos vairāk vai mazāk organizētā regresā.

 

I. Laumane, A. Gurkovskis, B. Migliniece

Sausie  un lietošanai gatavie maisījumi

Apkopota SIA SAKRET praktiska pieredze Latvijas minerālo resursu izmantošanā būvniecības materiālu ražošanai un jauno materiālu izstrādei. Darbā aprakstīts SIA SAKRET produkcijas sortiments, galvenās pildvielas, to granulometriskie un kvalitatīvie rādītāji. Sintētisko izejvielu izvēles principi atkarībā no minerālo materiālu pieejamības sausajos maisījumos. Minerālo izejvielu kvalitātes atkarībā no ieguves un sagatavošanas tehnoloģijām. Receptūru izmaksu atkarība no minerālo materiālu kvalitātes sauso maisījumu ražošanā. Importēto minerālo pildvielu aizstāšanas iespējas ar Latvijā ražotām SIA SAKRET sortimenta izstrādājumos. Īpašas kvalitātes prasības minerālajiem materiāliem inovatīvos sausajos maisījumos un moderno izstrādes tehnoloģiju pielietošanas gadījumos. Latvijas minerālo resursu izmantošanas racionalizācija.

 

A. Pavītols

Jelgavas fibrolīts – materiāls no Latvijas izejvielām.

SIA “Jelgavas būvniecības sistēmas” ražotie fibrolīta materiāli pēc siltumvadāmības parametriem atpaliek no minerālvates un putu polistirola, taču tiem ir augstāka mehāniskās stiprības un termiskās pretestības rādītāji. Jaunajiem izstrādājumiem – daudzslāņu fibrolīta – putu polistirola un fibrolīta minerālvates plātnēm termiskās pretestības parametri ir tuvi minerālvates, celulozes vates un putu polistirola parametriem, bet vienlaicīgi ir palielinājusies šo materiālu mehāniskā stiprība. Ir jāpilnveido fibrolīta – putu polistirola plātņu ugunsdrošības parametri.

 

S. Reide-Zēģele, Ģ. Stinkulis

Latvijas un Lietuvas triasa nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi

Pamatojoties uz lauka pētījumu, nogulumu granulometriskās un rentgendifraktometriskās analīzes, plānslīpējumu pētījumu un skenējošās elektronu mikroskopijas datiem, raksturoti tipiski Latvijas un Lietuvas triasa nogulumu paveidi – māli, aleirolīti un smilšakmeņi. Pētījumi liecina, ka triasa nogulumu mālainā frakcija sastāv no šādiem māla minerāliem: smektīts (67-80%), illīts (6-25%), hlorīts (0-25%) un kaolinīts (2-5%). Plānslīpējumu pētījumi un granulometriskās analīzes dati parāda, ka triasa nogulumu šķirotības pakāpe pārsvarā ir zema. Visaugstākā šķirotības pakāpe ir raksturīga māliem, bet viszemākā šķirotība ir nogulumiem ar samērā lielu smilšainās frakcijas saturu. Smilšaini aleirītiskie triasa nogulumi ir veidojušies mainīgos hidrodinamiskajos apstākļos. Nogulumu tekstūra un drupu materiāla nevienmērīgais sadalījums liecina, ka viļņu darbības rezultātā kopā ir saskalots aleirīts, smalka smilts un mālaini karbonātiskais materiāls. Mālainie nogulumi ir veidojušies ritmiski mainīgos sedimentācijas procesos, ko visticamāk ietekmēja periodiskas sanešu plūsmas izmaiņas vai klimatiskie apstākļi. Bieži mālainās nogulas ir pārskalotas. Iegūti jauni dati par triasa nogulumu izplatību – secināts, ka mālains aleirolīts, kas ieguļ zem glaciodislocētiem juras nogulumiem Loses upes kreisajā krastā Kalnu ciematā, pēc ģeoloģiskā vecuma atbilst triasa sistēmai.

 

A.Stinkule, Ģ.Stinkulis, D.Blāķe

Latvijas ugunsizturīgo un grūtkūstošo mālu sastāvs, izplatība un veidošanās apstākļi

Šajā rakstā ir apkopoti līdzšinējo pētījumu dati par grūtkūstošajiem un ugunsizturīgajiem māliem Latvijā un diskutēts par to veidošanās apstākļiem. Latvijas teritorijā ieguvei piemērotā dziļumā grūtkūstošie un ugunsizturīgie māli ir sastopami devona Lodes svītā un juras slāņkopā. Devona Lodes svītas dzeltenīgi pelēkie grūtkūstošie māli atšķiras no citiem devona māla tipiem ar šādām īpašībām: satur vairāk māla frakciju, mazāk dzelzs oksīdu, tiem raksturīgi garāki klinkerēšanās un saķepšanas intervāli, kas atļauj tos izmantot keramikas izstrādājumiem ar blīvu drumstalu. Šim mālu tipam ir raksturīgs arī paaugstināts kaolinīta saturs – aptuveni 20%. Grūtkūstošo devona mālu atlikušie krājumi, domājams, pārsniedz 1 miljonu kubikmetru, taču daļa iegulu atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Dzeltenīgi pelēkie māli, domājams, uzkrājās depresijās, kuras izveidojās devona paleodeltas nogāzē noslīdeņu procesu rezultātā. Šis kritērijs ir jāņem vērā, veicot turpmākus šī derīgā izrakteņa pētījumus un izvērtējot tā krājumus. No visiem Latvijas mālainajiem nogulumiem visaugstākā ugunsizturība - 1580-1650oC, ir raksturīga melnajiem un pelēkajiem juras māliem. Šīs īpašības nosaka augstais kaolinīta saturs – 80-100 %. Domājams, ka lielākā daļa juras mālu ir veidojušies kontinentālos apstākļos – upju palienēs vai ezeros. Šo mālu iegulu ģeoloģiskā uzbūve ir sarežģīta un krājumi ir nelieli, turklāt juras nogulumus ievērojami ietekmēja pleistocēna ledāju erodējošā un deformējošā darbība. Tādēļ juras mālu iegulu praktiskā nozīme ir vērtējama kā zema.

 

V. Segliņš, A. Gilucis, A. Karpovičs

Glacigēno grunšu fizikālās īpašības un to savstarpējās korelācijas.

Grunšu fizikālās un mehāniskās īpašības ir cieši saistītas gan savā starpā, gan ar to veidojošo iežu sastāvu, īpašībām un vairākiem citiem faktoriem. Šo faktoru mijiedarbība nosaka arī Latvijas glacigēno grunšu neviendabīgumu. Veiktais pētījums ir mēģinājums novērtēt glacigēno grunšu ģeotehnisko īpašību vērtību sadalījumu ar mērķi pilnīgāk apzināt Latvijas glacigēno grunšu daudzveidību, kā arī novērtēt glacigēno grunšu vairāku fizikālo īpašību savstarpējās atkarības. Tas ir veidots balstoties uz iepriekšējos gados veikto ģeoloģiskās kartēšanas datiem, pētījumu datu analīze veikta ar dažādām statistiskām metodēm datorprogrammā Statistica 5.1. Pētījums norāda, ka glacigēnās gruntis Latvijā atšķiras ar daudzveidīgu sastāvu un fizikālām īpašībām, tām raksturīgs ir visai plašā diapazonā mainīgs granulometriskais sastāvs. Tomēr to ir iespējams pietiekoši raksturot un novērtēt ne tikai kā grunšu reģionālas atšķirības, bet arī kā vairāku fizikālo īpašību savstarpējās atkarības. Konstatēta ir glacigēno grunšu vairāku fizikālo īpašību (blīvums, daļiņu blīvums, porainība, iekšējās berzes koeficenta un plastiskuma skaitļa) vērtību savstarpējā atkarība un tieša vai pastarpināta atkarība no grunts granulometriskā sastāva. Dažām fizikālām īpašībām to savstarpējā atkarība glacigēnās gruntīs Latvijā ir novērtējama arī statistiski (grunts daļiņu blīvums – porainības koeficients, dabiskais mitrums – porainības koeficents, plastiskuma skaitlis – mālaino daļiņu daudzums). Atzīmēts, ka ir lietderīgi esošo analītisko pētījumu datu bāzi papildināt ar jaunāku pētījumu datiem un apzinātās atkarības detalizēt, tajā skaitā papildus apskatot arī glacigēno grunšu mehāniskās īpašības.

 

G. Sedmale, I. Šperberga, A.Hmeļovs, A.Celms

Dabas aizsardzībai motivēti keramikas materiāli pielietojot Latvijas minerālās izejvielas.

Saistībā ar Latvijā plaši izplatītiem mālu iegulu (arī dolomīta) resursiem dots ieskats par iespējām izmantot šos izejmateriālus gan kā bāzi, gan kā piedevu keramikas materiālu (eko-materiālu) izstrādei ar dažādu pielietošanas aspektu, gan arī uzlabojot šo materiālu ieguves tehnoloģisko procesu virzībā uz to apdedzināšanas temperatūras samazināšanu. Apskatītas sekojošas minēto izejvielu pielietošanas sfēras: neapstrādāta māla pielietošana atkritumu deponēšanas vietu noblīvēšanai, daļēji dehidratizēta māla pielietošana Cr 3+,6+, Zn2+,  Cu2+ jonu sorbcijai no galvaniskiem ūdeņiem, poru saturošas augsttemperatūras keramikas izstrādei no jauktiem izejvielu maisījumiem, lai pielietotu par filtrēšanas/ attīrīšanas materiālu, kā arī lai pazeminātu augsttemperatūras blīvas keramikas saķepināšanas/apdedzināšanas temperatūru. Dots ieskats arī ģeopolimērmetodes ķīmijas un tehnoloģijas iespējamai pielietošanai „vieglās” būvkeramikas izstrādei pazeminātās temperatūrās.

 

U.Sedmalis, I.Šperberga.

Porainu keramzīta tipa materiālu ieguve no kārtainiem silikātiem tos termiski apstrādājot 600-1250 0C temperatūras intervālā.

Porainu keramzīta tipa materiālu ieguvē būtiska nozīme ir izejvielu, t.i. silikātu minerālu ķīmiskajam sastāvam, gan arī to struktūrai. Perspektīva izejviela porainu keramzīta tipa keramisku materiālu ieguvei Latvijā ir vietējie devona un kvartāra sistēmas māli. Šo mālu galvenā sastāvdaļa ir illīts – kārtainais silikāts, kura saturs devona sistēmas mālos svārstās robežās no 50 līdz 80 %, bet kvartāra mālos – no 30 līdz 40 %. Keramzīta ražošanai noderīgākie ir treknākie māli, t.i., māli ar augstāku tipisko mālvielu saturu, jeb, no granulometriskā sastāva viedokļa, māli, kuros ir vairāk frakcija ar daļiņu izmēriem < 0,005 mm, kā arī  zemāku smilšainās frakcijas un karbonātu saturu (CO2 – 6 % un mazāk). No ķīmiskā sastāva viedokļa silikātu minerāliem jāsatur gāzes un šķidrās fāzes veidošanos veicinošus jonus – (OH)-, (H3O)+, H2O,  Na+, K+, Fe2+, Fe3+ u.c.

 

L.Bīdermanis, V.Švinka, R.Švinka, I.Timma, L.Lindiņa, A.Cimmers

Mālu izejvielu novērtējums šūnainās keramikas iegūšanai.

Pētītie Latvijas kvartāra un devona ģeoloģisko periodu māli ir noderīgi šūnu keramikas - keramzīta ražošanai. Atkarībā no pētīto mālu ķīmiskā sastāva, tehnoloģiskās iespējas iegūt keramzītu ir atšķirīgas. Ķīmiskā sastāva ziņā svarīgākais ir dzelzs oksīda un kalcija oksīda saturs. Fe2O3 rada iespēju notikt reducēšanās procesam, bet papildus oglekli saturošu savienojumu klātbūtne pastiprina šo procesu. Galvenais faktors, kas nosaka keramzīta iegūšanas tehnoloģiskos parametrus, ir augsttemperatūras fāzes, kuras veidojas mālos ātrās apdedzināšanas rezultātā noteiktā temperatūrā. Savukārt svarīga nozīme ir šo augsttemperatūras fāžu viskozitātei, jo tā nodrošina gan poru veidošanos Fe2O3 reducēšanā,O2 izdalīšanās un CO veidošanās rezultātā, gan granulu apvalka saglabāšanos. Tāpēc noderīgākie keramzīta ražošanai ir māli, kuros augsttemperatūras reakciju rezultātā veidojas anortīts. Veikto pētījumu rezultātā konstatēts, ka no šiem viedokļiem keramzīta ražošanai vispiemērotākie ir kvartāra perioda Apriķu māli ar 2% eļļas piedevu, kas dod vislielāko uzpūšanās koeficientu, ja granulas lēni uzkarsētas līdz 6000C temperatūrai un pēc tam pārvietotas 11500C temperatūrā.

 

V.Švinka, A.Cimmers, S.Čertoks, R.Švinka, L.Bīdermanis

Poru struktūras veidošanās silikātu keramikas materiālos.

Termoķīmiskie procesi ilīta tipa mālu minerālos lielā mērā veicina poru struktūras veidošanos apdedzināšanas procesā. Apdedzinātai ilīta mālu keramikai ir augsta spiedes izturība pie ievērojamas to porainības, kas dod priekšrocības šo izejvielu izmantošanai efektīvu vieglo keramikas bloku ražošanai. Dolomīta piemaisījums  dabīgajā Kvartāra mālā un kā papildus piedeva var palielināt vai saglabāt porainā keramikas materiāla augsto mehānisko izturību pateicoties dolomīta – ilīta augsttemperatūras mijiedarbībai 10000C temperatūrā. 

Latvijas Kvartāra perioda mālu porainību var efektīvi palielināt ar organiskām izdegošām piedevām, kuru iedarbība var izpausties ne tikai kā sadegošai un gāzes veidojošai vielai, bet arī kā fizikāli ķīmiska iedarbība starp oglekli saturošiem savienojumiem un mālu minerāliem ar nanodiapazona poru veidošanos. Siltuma vadāmības koeficienta λ samazināšanai Latvijas kvartāra mālu sastāvā efektīvas ir vairākkomponentu poras veidojošas piedevas, kuras satur minerālo komponenti – maltu dolomītu un dažādas izcelsmes organiskās izdegošās piedevas.

 

R.Lūsis, I.Vītiņa, L.Krāģe

Sāļu izraisītā poraino akmens materiālu sabrukšana

Poraino akmens materiālu sabrukšanu sāļu iedarbībā nevar izskaidrot tikai ar vienu sabrukšanas mehānismu. Akmens materiālu sabrukšanā nozīme ir ne tikai sāļu veidam, bet arī ūdens un ūdens tvaika klātbūtnei, kā arī paša materiāla īpašībām - poru izmēram un sadalījumam. Sāļu izraisītu bojājumu rašanos un to attīstības intensitāti porainajos akmens materiālos, kā arī ūdens pārvietošanos, galvenokārt nosaka apkārtējās vides gaisa mitruma un temperatūras svārstības.

 

V.Švinka, R.Švinka, L.Bīdermanis, A.Butlers, S.Krebs.

Poraina celtniecības keramika bez izdegošām piedevām.

Iegūti keramikas materiāli ar šlikera liešanas paņēmienu vai plastisku veidošanu no devona un kvartāra māliem izmantojot alumīnija pulveri ar dažādu graudu izmēru. Ar koncentrētu suspensiju liešanas paņēmienu, izmantojot kā piedevu 0,5 % alumīnija pulvera ar graudu izmēru 15 μ, iegūta viegla poraina keramika ar porainību 49,5 % no devona māliem un 29,7 % no kvartāra māliem ar labām siltumizolējošām īpašībām (aprēķinātais λ= 0,13 – 0,15 W/m.K). Lielā izmēra poras ir veidojušās alumīnija pulvera un ūdens ķīmiskās reakcijas rezultātā un suspensijas sacietēšanas laikā. Citādas īpašības uzrāda materiāli, kuri iegūti no to pašu mālu plastiskām masām ar rupjgraudaina alumīnija pulvera (100 μ un 630 μ) 1 un 5 masas % piedevu. Tādu dažādās temperatūrās apdedzinātu paraugu ūdens uzsūce mainās nedaudz salīdzinot ar tādās pašās temperatūrās apdedzinātas keramikas bez alumīnija pulvera piedevas ūdens uzsūci. No kvartāra māliem ar 1 masas % alumīnija pulvera 630 μ piedevu spiedes izturība ir nedaudz mazāka nekā materiāliem bez alumīnija pulvera piedevas. No devona māliem ar 1 un 5 masas % alumīnija pulvera 630 μ piedevu iegūtu materiālu spiedes izturība ir ievērojami lielāka nekā bez alumīnija pulvera piedevas. Šie sastāvi ir noderīgi blīvu keramikas materiālu iegūšanai ar ūdens uzsūci mazāku par 6 %. Rupjgraudains alumīnija pulveris darbojas kā reducētājs Fe2O3  saturošā keramikas masā.

 

Ē. Kronbergs, M. Šmits.

Biomasas un dabisko izejvielu materiālu izstrāde

Pētījumā apskatīta enerģētisko augu biomasas izmantošana maisījumos ar minerālo izejvielu piedevām cietā kurināmā veidā. Rekomendēts koksnes un augu biomasas kurināmā sastāvā izmantot kūdru, lai novērstu zemu pelnu kušanas temperatūru un hlorīdu veidošanos tajos. Biomasu smalcināšana un maisījumu veidošana ar dabisko izejmateriālu piedevām, to tālākā kompaktēšana ir nepieciešamie tehnoloģiskie posmi cietā kurināmā  izstrādei lauku reģionos. Niedres ir izturīgākais no enerģētisko augu stiebru materiāliem Latvijā. To robežizturība stiepē ir 256 ± 27 N mm-2 un atbilstoši augstākas ir arī pārējo mehānisko parametru vērtības. Tāpēc niedru stiebru materiāla kondicionēšanai noteiktais enerģijas patēriņš var tikt vērtēts kā maksimālais visai enerģētisko augu stiebru materiālu grupai. Ja smalcināšanā griešana notiek vienā placinātu niedru slānī, tad īpatnējais enerģijas patēriņš 90º un 20º asinājuma nažiem ciršanas griešanā būtiski neatšķiras un nepārsniedz 27 kJ m-2. Mainot niedres parauga piespiešanas spēku nazim no 5 – 30 N, īpatnējais enerģijas  patēriņš slīdošajā  griešanā izmainās no 653 – 1500 kJ m-2. Kūdras piedeva 30% maisījumā ar smalcinātām niedrēm ļauj iegūt kompaktētā materiāla blīvumu 1.1 g cm-3, bet nepieciešamais enerģijas patēriņš kompaktēšanai kopā sasmalcinātām niedru daļiņām ir 41 kJ kg-1.

 

I.Zariņa, R.Belousova, D.Valdniece

Multifunkcionāli boru saturoši sastāvi koksnes virsmas apstrādei.

Izstrādāta tricinka dekaborāta tetradekahidrāta- 3ZnO.5B2O3.14H2O (tekstā cinka borāts 3, 5, 14). sintēzes jauna bezatkritumu iegūšanas tehnoloģija, kas nodrošina sintēzes iznākumu 80-94% un sintēzes filtrāta izmantošanu bioaizsargājošos sastāvos koksnes virsmas apstrādei. Izveidoti impregnējoši sastāvi uz 3,5,14 cinka borāta un noteiktas koncentrācijas etanolamīna un neorganisko sāļu bāzes. Paraugi testēti pēc LVS 238:2005 „Koksnes aizsargļīdzekļi. Testēšanas metodes” Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lietišķo pētījumu laboratorijā un atbilst 2. grupai, kas nodrošina grūti uzliesmojošas koksnes iegūšanu. Ūdens dispersijas krāsā toksiskais hlorparafīns aizvietots ar 3, 5,14 cinka borātu un neorganisko sāļu piedevām. Paraugi testēti pēc LVS 238:2005 „Koksnes aizsargļīdzekļi. Testēšanas metodes” Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lietišķo pētījumu laboratorijā un atbilst 1. grupai, kas nodrošina grūti degošas koksnes iegūšanu.

 

I. Zariņa, R. Ignaša, B. Berģe

Nātrija sorbitolborāta pielietošana tērauda un krāsaino metālu korozijas procesa inhibēšanā dzesēšanas sistēmās.

Ķīmiskās,  termoanalītiskās analīzes dati, IS rpektri, elektrovadāmības pētījumi pierāda,  ka ūdens šķīdumos eksistē trīs kompleksie anjoni. Na sorbitolbotāts un sorbitoldiborāts – [BSorbitol]- un [B2Sorbitol2- neitālā un bāziskā vidē pārbaudīti kā korozijas inhibitori etilēnglikola-ūdens vidē (1:1). Korozijas gravimetriskie pētījumi pierāda, ka Na sotbitolborāts tērauda inhibēšanā sasniedz teicamus rezultātus. Sintezētais Na sorbitolborāts ir efektīvs korozijas inhibitors tērauda ,vara un misiņa aizsardzībai. Uz Na sorbitolborāta bāzes izveidotās inhibitoru kompozīcijas A un D nodrošina efektīvu lodalvas un alumīnija aizsardzību. Aisardzības efektivitāte sasniedz 85% nodrošina.

 

D. Ozols

Ziemeļlatvijas zemienes reljefs un ledāju nogulumi

Novēroto atsegumu griezumu un reljefa uzbūvi pētījumu teritorijā vislabāk var izskaidrot ar ledāju sērdžu modeļa palīdzību. Reljefa un nogulumu veidošanās notika visā sērdža cikla gaitā. Teritorijai raksturīgi drumlini un divu veidu ielejveida pazeminājumi. Izplatītas ir arī rievotās morēnas, osi, kēmi, senlejas un virkne to savstarpējās pārejas formu. Vairumam drumlinu griezumos novērojamo atsegumu raksturīgas plastisku deformāciju radītas struktūras, bet pārrāvumu un uzbīdījumu virsmas novērojamas tikai retumis. Drumlinu kodolu visbiežāk veido smilts un grants nogulumi, kas tika nogulsnēti ledāja sērdža cikla sākumā, bet vēlāk deformēti sašķidrinātas dubļu masas veidā. Atsevišķos drumlinos novērojams devona smilšakmeņu kodols. Lielāko daļu zemes virsmas klāj biezs masīva mālaina diamiktona slānis. Tikai pašā sērdža cikla noslēgumā izveidojušās reljefa formas, daļa osu, kēmi un senlejas, ir bez šī pārsega. Mālainā diamiktona veidošanās notika, kad zemledāja ūdeņu spiediens sāka kristies un vēl kustīgais ledājs aktīvāk iedarbojās uz pagulošo materiālu pārvēršot to salīdzinoši viendabīgā dubļu masā. Ledājam apstājoties šī masa kļuva par nogulumiem, ko tradicionāli dēvē par pamatnes morēnu. Teritorijas reljefa karte uzskatāmi parāda mezoformas, kas veidojušās zemledāja kušanas ūdeņu un tiešas kustīgā ledāja iedarbes rezultātā. Teritorijā izdalāmas divas pēdējā ledāja sērdža cikla reljefa formu un nogulumu ģenerācijas.

 

J.Prols, A.Dēliņa, V.Segliņš

Starphorizontu ūdens pārteces ietekme uz sulfīdu veidošanos Salaspils ūdens horizontā

Pamatojoties uz eksperimentālo lauka pētījumu rezultātiem, laboratorijas analīžu datiem un to apstrādes rezultātiem raksturoti Salaspils ūdens horizonta hidroģeoķīmiskie apstākļi, izdalot piecas sekojošas zonas: organisko vielu intensīvās oksidēšanās zona, pirīta veidošanās zona, “miera stāvokļa” zona, sulfīdu veidošanās un akumulēšanās zona, sulfīdu oksidēšanās zona. Šīs zonas izdalītas ņemot vērā šādus parametrus: Eh, pH, H2S un O2. Konstatēts, ka hēlija saturs dažādās zonās ir atšķirīgs, un vismazākais ir tur, kur konstatēta maksimālā ūdens pietece no Kvartāra ūdens kompleksa. Secināts, ka Salaspils ūdens horizonts ir hidrauliski saistīts ar augstāk guļošo Kvartāra ūdens kompleksu un Pļaviņu ūdens horizontu. Hidroģeoķīmiskos apstākļus Salaspils ūdens horizontā nosaka ūdens pieteces daudzums no Kvartāra ūdens kompleksa un tajā esošais skābekļa daudzums.

 

J.Prols, A.Dēliņa, V.Segliņš

Oksidēšanās – reducēšanās apstākļi Salaspils ūdens horizontā Ķemeru – Jaunķemeru sulfīdu ūdeņu atradnē

Pamatojoties uz eksperimentālo lauka pētījumu rezultātiem, laboratorijas analīžu datiem un to apstrādes rezultātiem, izvērtēti Salaspils ūdens horizonta oksidēšanās – reducēšanās  apstākļi, izdalot trīs sekojošas zonas: aerobā, aerobi – anaerobā un anaerobā. Šīs zonas izdalītas ņemot vērā šādus parametrus: Eh, pH, H2S, O2 sulfātreducēšanās ātrums. Raksturota sērūdeņraža veidošanās shēma Salaspils ūdens horizontā, uzsverot, ka procesa virzību nosaka konkrētie oksidēšanās – reducēšanās apstākļi  Salaspils ūdens horizontā, kurus būtiski ietekmē ūdens pieteces daudzums no Kvartāra ūdens kompleksa un tajā esošais skābekļa daudzums.

 

J. Lapinskis

Jūras krasta rajonēšana Latvijā pēc litomorfodinamiskām pazīmēm

Balstoties uz agrāk publicētu pētījumu analīzi un lauka apstākļos kopš 1996. gada veiktiem krasta zonas subaerālās daļas pētījumiem (stacionāro profilu metode, sanešu granulometriskās analīzes, ģeoloģiskā un atkārtota ģeomorfoloģiskā kartēšana), izvērtēti līdz šim Latvijā veiktie krasta klasifikācijas un rajonēšanas mēģinājumi. Sniegta jauna Baltijas jūras DA daļas apstākļiem piemērota daudzpakāpju krasta rajonēšanas shēma. Veiktie pētījumi parāda, ka ir iespējams sistēmiski pamatoti nodalīt relatīvi slēgtus un litomorfodinamiski pašpietiekamus krasta rajonus, ko garkrasta griezumā savstarpēji norobežo Liepājas un Ventspils ostu ārējās hidrotehniskās būves. Šādas hierarhiskās pakāpes krasta rajoni atbilstoši krasta sistēmā pastāvošajām likumsakarībām funkcionē aptuvenajā laika intervālā 102-103 gadi un aptuvenajā telpas intervālā 10-103 km. Zemākas hierarhiskās pakāpes krasta vienības ir viendabīgas un  litoģeomorfodinamiski savstarpēji saistītas,  tās atšķir hidrodinamiskās, evolucionārās, morfometriski-sedimentoloģiskās un antropogēnās pazīmes vai to grupas, turklāt to telpiskās robežas ir tādas pašas pakāpes krasta attīstības produkts. Litoģeomorfodinamiski viendabīgiem krasta iecirkņiem atbilstošais telpas un laika mērogs ir attiecīgi 1-20 gadi un 1-10 km.