RTU zinātniskie raksti

Materiālzinātne un lietišķā ķīmija 9. sējums 2004.g.

 

SATURS

 

D. Pizele, T. Ivanova, R. Merijs Meri, J. Zicāns, V. Kaļķis

RADIĀCIJAS MODIFICĒTU MAISĪJUMU LDPE/EOC SPRIEGUMA-DEFORMATĪVĀS ĪPAŠĪBAS

Pētīja zema blīvuma polietilēna (LDPE)/etilēna-a-oktēna kopolimēra (EOC) maisījuma dažādu kompozīciju (0/100, 10/90, 30/70, 50/50, 70/30, 90/10, 100/0 komponentu sv. %) sprieguma-deformatīvās īpašības. Noteica radiācijas modificēšanas (g-starojuma) iedarbību uz maisījuma LDPE/EOC sprieguma-deformatīvajām īpašībām. Nelielās atšķirības starp dažādu maisījuma kompozīciju eksperimentāli noteiktajām un teorētiski aprēķinātajām elastības moduļu, sagraušanas robežspriegumu un sagraušanas pagarinājumu vērtībām, var izskaidrot ar vienmērīgu dispersās fāzes sadalījumu nepārtrauktā termoplastiskā matricā. Tanī pašā laikā maisījumus raksturo tikai viena stiklošanās temperatūra. Stiepes moduļa, kā arī sagraušanas robežsprieguma un sagraušanas pagarinājuma palielināšanās, vairāk kristāliskā ZBPE ievadīšanas rezultātā, izskaidrojama ar sistēmas kopējās kristāliskuma pakāpes palielināšanos. Radiācijas modificēšana savukārt izraisa maisījumu stiepes moduļa un sagraušanas robežsprieguma palielināšanos, kā arī vienlaicīgu sagraušanas pagarinājuma samazināšanos, kas visdrīzāk izskaidrojama ar šķērssaistīšanos gan abu komponentu heterogēnajās fāzēs, gan arī šo fāzu saskares robežslānī.

 

R. Višs, M. Drille, I. Rozenštrauha

RETIE ELEMENTI LATVIJAS MĀLOS

Darbā pētīti Latvijas mālos sastopamie retie elementi – metāli, kā arī to kustīgums pēc mālu apstrādes ar skābes šķīdumiem.

Taču, salīdzinot Latvijas mālos konstatēto metālu daudzumus ar LR MK noteikumiem Nr.316, 1997.g., varam secināt, ka tie nepārsniedz mikroelementu pieļaujamo saturu augsnē un tādēļ nevar izraisīt nekādus draudus ne dzīvajiem organismiem, ne arī Latvijas ekosistēmām vispār.

 

J. Grabis, L. Kuzņecova

ZrO2-Y2O3-Al2O3 NANOPULVERU KOMPOZĪTI: IEGŪŠANA UN PARAMETRI

Izstrādāta nanoizmēru ZrO2-Y2O3-Al2O3 pulveru kompozītu plazmasķīmiskā sintēze augstfrekvences izlādes plazmā, iztvaicējot rupjgraudainus izejvielas pulverus. Nanokompozītu sfērisko daļiņu izmēri atkarībā no procesa parametriem un komponentu attiecības ir 10-100 nm. Alumīnija oksīds nanokompozītos veicina metastabilas tetragonālās ZrO2 fāzes veidošanos un ierobežo tā pāreju monoklīnā fāzē, bet ZrO2 sekmē a-Al2O3 veidošanos papildus termiskā apstrādē.

 

V. Kampars

BODĪZEĻDEGVIELAS STABILITĀTE 80 OC TEMPERATŪRĀ

Rapšu eļļas metilestera novecošanai 80 oC temperatūrā (stikla trauks, tumsa) sekots, veicot Koksēšanas atlikuma pēc Konradsona noteikšanu kā arī UV-VIS un FTIR spektru reģistrāciju. Visu raksturojumu pasliktināšanās kinētika ir tuva 1.kārtas reakcijai un Koksēšanas atlikums dubultojas katrās 55,4 stundās. Koksēšanas relatīvais pieaugums ir straujāks nekā spektroskopisko raksturojumu izmaiņas, tomēr starp tiem eksistē korelācija. Pateicoties atrastajai raksturojumu korelācijai gan UV-VIS gan FTIR ir uzskatāmas par ērtām un ātrām metodēm biodīzeļdegvielas kvalitātes monitoringam.

 

A. Palaima, R. Janciene, Z. Staniulyte, A. Klimavicius, R. Sirutkaitis

N-(TETRAALKILDIAMIDOFOSFORIL)-CIKLOHEKSILAMĪNU, -ANILĪNU UN –BENZAMĪDU SINTĒZE UN ĪPAŠĪBAS

Kondensējot atbilstošus N-(dihlorfosforil)-amino savienojumus ar dimetilamīnu, dietilamīnu, piperidīnu un morfolīnu sintezēta virkne N-(tetraalkil­diamidofosforil)-cikloheksilamīnu, -anilīnu un benzamīdi. To spēja piedalīties ūdeņraža saites veidošanā pētīta ar IS un PMR spektroskopijas metodēm.

 


I. Zviedre, V. Beļskis, S. Beļakovs, E. Gudriniece

2-AMINO-3-CIANO-5-ETOKSIKARBONIL-4-FENIL-6-METIL-4H-PIRĀNA MOLEKULĀRĀ UN KRISTĀLISKĀ STRUKTŪRA

Ar rentgenstruktūranalīzes metodi noteikta savienojuma molekulārā un kristāliskā struktūra (automātiskais difraktometrs Syntex Р21, МоКa–izstarojums, 1643 neatkarīgie refleksi ar êF ê>4sF). Kristāli pieder triklīnajai singonijai:  a=8,138(1) Å; b=9,343(1) Å; c=11,207(1) Å; a=107,10(1)0; b=103,11(1)0; g=106,18(1)0; V=736,6 Å3; Z=2, rcalc=1,28(1) g.cm–3, telp. gr. P. Struktūra atšifrēta ar tiešo metodi, izmantojot skaitļošanas programmu komplektu SHELXTL-Plus un precizēta pēc MK metodes anizotropā (O, C, N) un izotropā (H) tuvinājumā līdz R = 0,054, Rw = 0,072. Savienojuma molekulā heterociklam ir vannas konformācija un fenil aizvietotājs plaknisks (± 0,023 Å). Diedrālais leņķis starp heterocikla pamatplakni un fenil aizvietotāju ir 87,75(5)0  kā rezultātā molekulā veidojas nevalents iekšmolekulārs kontakts O-H (2,421(5) Å). N–H…O un N–H…N tipa ūdeņraža saites molekulas saista bezgalīgās ķēdēs.

 

I. Zviedre, V. Beļskis, S. Beļakovs, J. Švarca

7-OKSIHINOLĪNIJA DICITRĀTOBORĀTA PUSHIDRĀTA MONOKRISTĀLU SINTĒZE UN KRISTĀLISKĀ STRUKTŪRA

Sintezēts 7-oksihinolīna dicitrātoborāta pushidrāts 2{C9H7ONН[(C6H6O7)2B]}×H2O. Iegūti monokristāli un ar rentgenstruktūranalīzes metodi noteikta savienojuma pilna kristāliskā struktūra (automātiskais difraktometrs Enraf-Nonius CAD-4, МоКa izstarojums, 5434 neatkarīgie refleksi ar I>3,00sI). Savienojuma struktūra noteikta ar tiešo metodi un precizēta pēc MK metodes anizotropā (O, C, N, B) un izotropā (H) tuvinājumā līdz R = 0,118; Rw = 0,151. Visi aprēķini veikti, izmantojot skaitļošanas programmu komplektus SHELXS-97 un SHELXL-97. Kristāliskās struktūras pakojums slāņveida. Katjonu - komplekso anjonu veidoto dubultslāņu uzbūve 7-oksihinolīnija dicitrātoborāta pushidrāta kristāliskajā struktūrā atšķiras no slāņu arhitektūras 8-oksihinolīnija dicitrātoborāta dihidrāta kristālos. Ūdeņraža saišu sistēmai, ko veido 8 neatkarīgi O-H…O un N-H…O, OI tipu kontakti, ir nozīmīga loma atsevišķu kristāliskās struktūras elementu sasaistē struktūrā.

 

B. Lazdiņa, U. Stirna, V. Tupureina, A. Dzene, I. Sevastjanova

CELULOZES ESTERI SATUROŠU SEGMENTĒTU POLIURETĀNU SINTĒZE

No polikaprolaktona dioliem, 1,6-heksametilēndiizocianāta, un ķēdes pagarinātāja - depolimerizēta celulozes triacetāta tika sintezēti segmentēti poliuretāni; ķēdes pagarinātājs tika sintezēts, polimerizējot e-kaprolaktonu par iniciatoru lietojot depolimerizētu celulozes triacetātu. Tika pētīta iniciatoru sastāva un cieto un elastīgo segmentu molekulmasu ietekme uz sintezēto segmentēto poliuretānu mehāniskajām un termiskajām īpašībām.

 

A. Strakovs, N. Tonkiha, I. Strakova, F. Avotiņš, M. Petrova

IZATSKĀBES ANHIDRĪDA REAKCIJAS AR HETEROALKILAMĪNIEM

Nolūkā sintezēt histamīnerģiskas vielas izatskābes anhidrīda reakcijās ar 1-(3-aminopropil)imidazolu, 4-(3-aminopropil)morfolīnu, 1-(3-aminopropil)-2-pirolidonu, 1-(2-aminoetil)-2-imidazolinonu, tiramīnu, 2-aminometilpiridīnu, 4-amino-1-benzilpiperidīnu, difenilmetilamīnu un 1-difenilmetilpiperazīnu iegūti atbilstoši antranilskābes amīdi.

 

K. Zihmane, V. Gulbis, A. Grundulis, E. Gudriniece, M. Strēle

ALTERNATĪVO DĪZEĻDEGVIELU IZLIETOŠANAS IESPĒJAS IEKŠDEDZES DZINĒJOS

Veikti salīdzinoši dažādu alternatīvo dīzeļdegvielu (rapšu eļļa, rapšu eļļas taukskābju metil- un etilesteri – RME, REE) un to maisījumu ar fosilo degvielu eksperimentālie pētījumi. Rakstā analizēti šo degvielu kvalitātes rādītāji un ietekme uz iekšdedzes dzinēju dinamiskiem (efektīvā jauda, griezes moments), ekonomiskiem (degvielas masas patēriņš, degvielas īpatnējais patēriņš) un ekoloģiskiem (CO, NOx) parametriem. Pētījumi parādīja, ka šīs degvielas ir derīgas lietošanai iekšdedzes dzinējos.    

 

E. Siliņa, J. Ašaks, V. Beļskis, A. Stašs, L. Peča, D. Zaruma, J. Bankovskis

DZĪVSUDRABA 8-SELENOLHINOLINĀTA UN 2-METIL-8-SELENOLHINOLINĀTA SINTĒZE, UZBŪVE UN BIOLOĢISKĀ AKTIVITĀTE

Izmantojot jaunu 8-selenolhinolīna un tā atvasinājumu iegūšanas metodi, sintezēti un iegūti monokristālu veidā dzīvsudraba 8-selenolhinolināts Hg(C9H6NSe)2 (I) un  2-metil-8-selenolhinolināts Hg[C9H5(2-CH3)NSe]2·CHCl3 (II). Ar rentgenstruktūranalīzes metodi noteikta savienojumu uzbūve. Abas vielas sastāv no neitrāliem asimetriskiem kompleksiem Hg(C9H6NSe)2 un Hg[C9H5(2-CH3)NSe]2, kuros ligandi uzrāda bidentātas (Se, N) funkcijas. Dzīvsudraba atoma koordinācijas poliedrs – stipri izkropļots tetraedrs jeb “šūpoles” (2Se+2N). Pētītās vielas ir jaunas grupas iekšēji kompleksie savienojumi, kas satur agrāk neminētus metālciklus ar sastāvu ë-Hg-Se-C-C-N-û. Konstatēta kompleksu I un II citotoksiskā aktivitāte

 

Z. Tetere, D. Zicāne, I. Rāviņa, M. Petrova

1-ACIL-5-AMINO-4-CIĀNOPIRAZOLU SINTĒZE

Cikloheksēndikarbonskābju monohidrazīdu reakcijās ar etoksimetilēnmalonnitrilu iegūti N-aizvietoti-2-(4-R2-fenil)-4-metilcikloheks-4-ēn-1,1-dikarbonskābes hidrazīdi un atbilstošie 1-acil-5-amino-4-ciānopirazoli.

 

V. Krilova, R. Cimdiņš, L. Bērziņa, J. Bossert, J. Ģībietis

KАRBOKSILKATJONĪTI AR METAKRĪLSKĀBES UN AKRILSKĀBES GRUPĀM: STRUKTŪRA UN ALBUMĪNA SORBCIJA

Lietojot ūdens-dispersijas polimerizācijas metodi sintezēti porainie karboksilkatjonīti, saturošie akrilskābes un metakrilskābes (1:3, 1:4 un 1:5 attiecībās) un krosaģenta trietilēnglikoldimetakrilāta posmus. Šo katjonītu jonizācija raksturojas ar efektīvas jonizācijas konstantes lieluma atkarības no jonizācijas pakāpes α samazināšanu pēc α=0.5. Paradīta katjonīta morfoloģija, lietojot SEM metodi. BSA sorbcijas pētījumi liecina par sorbcijas kapacitātes palielināšanu ar akrilskābes posmu daudzuma palielināšanu katjonītos, kā arī sorbentu struktūras ietekmi uz BSA sorbcijas kapacitāti. Izskatīta katjonītu jonizācijas, uzbriešanas, kā arī polimēra ķēžu lokāmības ietekme uz BSA sorbcijas lielumu.

 

J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane, V. Bulmanis

KOMPOZĪTI NO RECIKLĒTA POLIETILĒNA UN LINU ŠĶIEDRU TEKSTILAPSTRĀDES ATLIKUMIEM. ŪDENS SORBCIJAS-DESORBCIJAS CIKLA IETEKME UZ MEHĀNISKAJĀM ĪPAŠĪBĀM

Pētīta ūdens sorbcijas-desorbcijas cikla ietekme uz kompozītu - reciklēts polietilēns/linu šķiedru pārstrādes atlikumi mehāniskajām īpašībām. Eksperimentu rezultātu apstrādei lietotas matemātiskās statistikas metodes. Kompozītu mitruma saturs maz ietekmē to stiepes stiprību. Novērota lineāra korelācija starp desorbētā ūdens daudzumu un kompozītu elastības moduli,  desorbētā  Pēc ūdens desorbcijas galvenie kompozītmateriālu mehāniskie rādītāji sasniedz sākotnējās vērtības. Modifikators uzlabo pētīto kompozītu ūdens izturību.

 

S. Čornaja, S. Žižkuna, S. Trusovs, S. Baškova

KATALĪTISKIE ANALOGI SKĀBEKLI SATUROŠO ORGANISKO SAVIENOJUMU OKSIDĒŠANAI AR SLĀPEKĻSKĀBI

Izpētītas D-glikozes un hidroksipivalskābes aldehīda katalītiskās oksidēšanas ar molekulāro skābekli procesi nātrija nitrīta klātbūtnē stipri skābos ūdens šķīdumos. Piedāvāti oksidēšanas procesu mehānismi un kinētiskie vienādojumi. Pamatojoties uz eksperimenta plānošanas matemātiskām metodēm, noteikti optimālie oksidēšanas apstākļi D-glikonskābes, D-glukarskābes un dimetilmalonskābes selektīvai iegūšanai. Konstatēts, ka izpētītie procesi ir katalītiskie analogi organisko skābekli saturošu savienojumu oksidēšanai ar slāpekļskābi.

 

A. Medvids, P. Onufrijevs

OPTISKU ŠĶIEDRU ZUDUMU PĒTĪŠANA AR YAG:ND+3 LĀZERU

Optiskā šķiedra ir unikāls objekts, kas rada iespēju pētīt nelineāras optikas parādības kvarcā un stiklā. Šīs parādības ir novērojamas, ja lielas intensitātes gaismas signāls iziet cauri šiem materiāliem. Eksperimentā lielas gaismas intensitātes ~1MW/cm2 iegūšanai tika pielietots YAG:Nd+3 lāzers. Daudzmodu šķiedrā, apstarojot to ar dažādas intensitātes YAG:Nd+3 lāzera gaismu, tika konstatēti zudumu veidošanās nelineārie efekti.

Pētot zudumu atkarību no lāzera starojuma intensitātes pie λ1 = 1,064 μm, tika konstatēts zudumu piesātinājums, kurš ir atkarīgs no lāzera impulsa frekvencēm. Otrās lāzera harmonikas gadījumā pie λ2 = 532 nm zudumu piesātinājuma efekti netika novēroti visā lietoto lāzera starojuma intensitāšu diapazonā. Galvenā loma mūsu pētījumos ir termiskajam efektam: lāzera stara elektromagnētiskā enerģija, izplatoties optiskajā šķiedrā, daļēji absorbējas un pārveidojas siltuma enerģijā.

 


A. Ozols, V. Kampars, M. Reinfelde, V. Kokars

HROMOFORA GRUPU IETEKME UZ AZOBENZOLA OLIGOMĒRU HOLOGRĀFISKAJIEM RAKSTURLIELUMIEM

Ir eksperimentāli pētītas azobenzola oligomēru kārtiņas ar hromoforu grupām (HG) sānu ķēdēs, lai optimizētu skalāro un vektoriālo hologrammu ierakstu ar 633 nm gaismu. Tika pētītas HG ar dažādiem akceptoriem (Br, NO2 , H, CN) un dažādu HG piesaisti matricai (disperģētas bez kovalentās saites un ar kovalento saiti). Oligomēra matricas (polivinilbutirola, tolila, heksametilēna, polivinilpirolidona, dubultmatricas) ietekme arī tika pētīta. Labākie reultāti ( 7.9% maksimālā difrakcijas efektivitāte un 0.38 J/(cm2 %)  īpatnējā ieraksta enerģija) ir iegūti HG gadījumā ar vienu NO2 akceptorgrupu, kas bija kovalenti saitīta ar tolila matricu. Dubultmatricas ļauj ievērojami samazināt ieraksta enerģiju un hologrammas dzīves laiku, kā arī ievērojami palielina vektorieraksta efektivitāti. Secināts, ka ieraksta mehānisms  ar 633 nm gaismu ir HG fotoorientācija, ko pavada arī citi procesi.

 

N. Kybartiene, V. Leskeviciene, D. Nizeviciene, Z. Valancius

KALCIJA UN MAGNIJA KARBONĀTA IETEKME UZ FOSFOĢIPŠA PUSHIDRĀTA ĪPAŠĪBĀM

Pētīta iespēja izmantot fosfoģipsi ģipša saistvielas un ģipša izstrādājumu ražošanā, neitralizējot skāba rakstura piemaisījumus ar dolomīta, kaļķakmens un krīta satāvā esošo kalcija karbonātu. Efektīvākais šo materiālu izgatavošanas paņēmiens ir sausā fosfoģipša malšana un neitralizācija, pievienojot 5% kaļķakmens. Krīta piedevas rekomendēts pievienot, ja nepieciešama lēna maisījuma saistīšanās un augsta sausu izstrādājumu stiprība spiedē.

 

N. M. Mandeikytė, V. Valančienė, A. Radzevičius

GLAUKOMĪTA IETEKME UZ DRUMSTALAS FIZIKĀLI MEHĀNISKAJĀM ĪPAŠĪBĀM

Pētīta glaukomīta, kas satur dzelzs oksīdus, un apdedzināšanas režīma ietekme uz drumstalas krāsu un fizikomehāniskajām īpašībām. Konstatēts, ka drumstalai, kas iegūta no Girimikai mālu karjera ar glaukomīta piedevu no Šventojas un Merkis karjera, pieaugot piedevas daudzumam liešanas masā, samazinās žūšanas sarukums, pieaug sarukums apdedzinot, samazinās izplešanās, uzsūcot ūdeni, drumstala noblīvējas, bet tās stiprība apdedzināšanas laikā krītas. Glaukomīta piedeva drumstalu neiekrāso intensīvi. Pievienojot glaukomītu Girinku māliem ³ 30%, drumstala iekrāsojas intensīvā srkanbrūnā krāsā. Krāsas intensitāte pieaug, ja apdedzināšana notiek temperatūras intervālā no 1000 – 10500C, bet apdedzināšanas laiks izotermiskos apstākļos ir 0,5 – 4 st. Piedevas ar īpatnējo virsmu 250 – 350 m2/kg palielina krāsotspēju, kavē izplešanos ūdenī un palielina stiprību. Šie apstākļi veicina drumstalas veidošanos.

 

V. Kampars, M. Utināns, P. Pastors, E. Kalniņa, V. Grazulevicius

DMABI UN TĀ DICIĀNOMETILĒNATVASINĀJUMU  ELEKTRONU STRUKTŪRA UN ELEKTRONU ABSORBCIJAS SPEKTRI

2-(4’-N,N-dimethylaminobenzylidene)indan-1,3-dione (DMABI) un tā mono- un didiciānometilēnatvasinājumu (DDMABI un DDDMABI) kvantu ķīmiskie aprēķini veikti ar “Hyperchem” programmu paketi, optimizējot, ģeometriju ar AM1, bet absorbcijas spektrus rēķinot ar ZINDO/S programmu. Pakāpeniska karbonilgrupu aizvietošana samazina lādiņu blīvumu uz atomiem, piemēram, uz C2 , O and Namino tomēr izteikts nukleofīlā uzbrukuma centrs neveidojas. Pamatstāvokļa dipolmoments pieaug rindā DMABI<trans-DDMABI<cis-DDMABI<DDDMABI, bet ierosinātā stāvokļa dipolmoments sasniedz maksimumu trans-DDMABI gadījumā. Izmantojot trans-DDMABI kvantu-ķīmiskos raksturojumus novēro labu eksperimentālo joslu maksimumu un intensitāšu korelāciju ar aprēķinātajām vērtībām, tomēr teorētiskās elektronu pāreju enerģijas ir ievērojami augstākas un aprēķinu rezultāti nav tieši izmantojami eksperimentālo absorbcijas joslu viļņu garumu interpretācijai.

 

u. Sedmalis, I. Šperberga

ZEMES GAROZAS MINERALOĢISKĀ SASTĀVA IZVĒRTĒJUMS NO KRISTALOGRĀFISKĀS SIMETRIJAS VIEDOKĻA

Šajā darbā minerālu klases tika aizvietotas ar figūrām, kam piemīt kristalogrāfiskā simetrija. Figūru izveidošanai tika izmantoti vienādi asimetriskie tetraedri. Lai izveidotu 3000 figūras, kas atbilst tādam pašam skaitam minerālu klašu, kas atrodas Zemes garozā, bija nepieciešami 41832 tetraedri. Sadalījums pa kategorijām ir sekojošs: zemākā (Z) - 9408, vidējā (V) – 13992, augstākā (A) – 18432 un attiecība starp tām – Z : V : A = 1 : 1,49 : 1,96. Vidējā tetraedra masa procentos ir 0,00239. Lielākā masa ir zemākās kategorijas tetraedram – 0,00978 %, bet mazākā – augstākās kategorijas tetraedram – 0,00005 %.


J. Lemba, I. Dreijers, J. Ozoliņš, J. Atteka, I. Atteka

ELEKTRODIALĪZE PIENSKĀBES RAŽOŠANAS DOWNSTREAM PROCESĀ

Aprakstītas rūpnieciska mēroga pienskābes iegūšanas tehnoloģiskā procesa uzlabošanas iespējas. Parādīta elektrodialīzes efektivitāte pienskābes attīrīšanai, koncentrēšanai un laktāta konversijai. Veikti eksperimenti ar pienskābes modeļa šķīdumiem periodiskā, nepārtrauktā un cirkulācijas režīmā. Eksperimentālie rezultāti laborijas mēroga elektrodializātorā uzrāda augstus pienskābes iznākumus.

 

A. Kalnāja

AKADĒMISKAIS TĒRPS PASAULES AUGSTSKOLĀS

Akadēmiskais tērps ir augstskolas svētku apģērbs, ko studenti un mācībspēki velk augstskolas svētkos un svinībās. Gandrīz visās mūsdienu augstskolās akadēmiskie tērpi ir ļoti līdzīgi, jo veidoti pēc 15. – 16.gs. augstskolu tērpu parauga kas ietver sekojošas patstāvīgas tērpa daļas: talāru, kapuci un cepuri. Dažos mūsdienu akadēmiskos tērpos kapuci aizstāj ar palantīnu (šalli). Tērpi atšķiras ar cepuru formu, kapuču vai palantīnu formu, talāru piedurkņu un priekšmalu noformējumu, kā arī ar  tērpa detaļu dekoratīvo apdari – emblēmām; ornamentiem; apdares materiāliem, to struktūru, faktūru un krāsu. Akadēmiskā tērpa dizains – detaļu forma, krāsas un materiāli norāda uz piederību noteiktai augstskolai, iegūtajam grādam un specializācijai.